Visuma pabērni

Начало книги

- Uzmanīgi, mjuts!

Dzelzs gabals ietriecās starpsienā tieši virs Hjū galvas ar tādu spēku, ka tad, ja lingotājs būtu trāpījis, tas noteikti būtu izdūries cauri galvaskausam. Hjū Hoilands strauji pieliecās, ar kājām atgrūdās no grīdas un, aizlidojis pa koridoru vairākus metrus, izrāva nazi.

Pie pagrieziena pārmetis gaisā kūleni, viņš nostājās uz kājām. Koridors aiz pagrieziena bija tukšs. Viņu panāca abi biedri.

- Aizgāja? - jautāja Alans Mahonejs.

- Aizgāja, - Hoilands atbildēja. - Redzēju, kā ienirst lūkā. Šķiet, viņam bija četras kājas.

- Četras vai divas, mums tagad vienalga, to mjutu nenoķert, - pateica Morts Tailers.

- Ko vēl ne, tvarstīt te viņu! - Mahonejs atsaucās. - Kāda Hafa dēļ viņš mums vajadzīgs!

 - Es gan labprāt būtu viņu noķēris, lai pēc tam par šo to aprunātos, - atbildēja Hoilands. - Zvēru pie Džordana, ja viņš būtu trāpījis divas collas zemāk, būt man Konverterā.

- Beidz te zaimot ik pēc diviem vārdiem, - Tailers pārmetoši sacīja. - būtu tevi dzirdējis Kapteinis! - Un viņš godbijīgi pielika plaukstu pie pieres, kā jau tas pienākas pie Kapteiņa pieminēšanas.

Читать дальше →