Starp diviem laikmetiem

Начало книги

Es sēdēju, kreklā izmeties, kā parasti, kad strādāju, un zīmēju pie rasēšanas galda augšējā stūra ar izo­lācijas lenti piestiprināto ziepju gabaliņu. Zeltītais iesaiņojuma papīrs bija rūpīgi atlocīts tā, ka varēja izlasīt gandrīz visu uz tā drukāto firmas marku; pirms panācu vajadzīgo efektu, biju jau sabojājis kādu pusduci iesaiņojuma papīru. Tā bija jauna ideja — parādīt ražojumu gatavu lietošanai, pēc kuras, kā vēstīja klātpieliktā. reklāmas lapiņa, «jūs būsiet smaržojoša, dzirkstoša un burvīgāka»; mans uzdevums bija uzzīmēt kādas divpadsmit skices tā, lai ziepju gabaliņš katrā no tām būtu mazliet citā rakursā.

Tas bija tieši tik garlaicīgi, kā izklausās, un es uz brīdi pārtraucu zīmēšanu, lai pa logu, kuram blakus es strādāju, paskatītos uz 54. ielu un mazajām gal­viņām, kas kustējās pa ietvi divpadsmit stāvus zemāk. Bija saulaina, dzidri skaidra diena novembra vidū, un es ilgojos tikt laukā, lai visa pēcpusdiena piederētu man un lai man nekas nebūtu jādara — pa­reizāk, lai man nebūtu jādara tas, ko biju spiests darīt.

Читать дальше →