Kaleidoskops

Начало книги

Ar Tetovēto es pirmo reizi tikos siltā pēc­pusdienā septembra sākumā. Sis gājiens pa šoseju bija pēdējais posms manā divi nedē­jas ilgajā ceļojumā pa Viskonsinas štatu. Pie­vakarē es apstājos, ieēdu cūkgaļu ar pupām, smalkmaizīti un dzīros jau atlaisties zemē un palasīt, kad uz pakalna parādījās Teto­vētais un bridi pastāvēja, izslējies pret de­bess fonu.

Tolaik es vēl nezināju, ka viņš ir tetovēts. Es tikai redzēju, ka viņš ir liela auguma un kādreiz bijis muskuļots, bet tagad nez kāpēc kļuvis resnāks. Atceros, rokas viņam bija ga­ras, dūres kā vāles, stāvs masīvs, bet seja gluži kā bērnam.

Šķiet, viņš tikai juta manu klātbūtni, jo uz­sāka valodu, vēl nemaz nepaskatījies uz mani:

—   Vai jūs nevarētu pateikt, kur lai dabūju darbu?

—   Nezinu vis, — es atteicu.

—   Jau četrdesmit gadus esmu bez pastā­vīga darba, — viņš nosūrojās.

Kaut gan laiks šajā pēcpusdienā bija karsts, mugurā viņam bija līdz kaklam cieši aizpogāts vitnas krekls. Pat piedurknes bija norotitas un sapogātas ap resnajām locīta­vām. Sviedri aumaļām plūda pār seju, bet viņš ir nedomāja attaisīt apkaklīti.

Читать дальше →