Malaszemes hronikas. Trešā grāmata. Pusnakts pār Sanktafraksu

Начало книги

Annai un Keitijai.

"Lieliski ilustrēta Tolkīna un Prečeta tradīcijā sacerēta grāmata, kas sarakstīta ar vairāk nekā neparastu eleganci."

"VĒTRAS DZINĒJS"

"Ar darbību pārpilna grāmata."

"Katra nodaļa ir pārpilna ar darbību un piedzīvojumiem. Autoru aizrautības pilnā un neiegrožotā iztēle, kā arī ilustrācijas atgādina Lūisa Kerola stāstus par Alisi."

Starburst

"Izdomas bagāta fantāzija… pēc ilgiem laikiem viena no aizrau­jošākajām sadarbībām starp rakstnieku un ilustrētāju."

Literary Review.

Kaut kur tālu, tālu, izvirzījusies pāri tukšumam tai apakšā, kā milzīga akmens kuģa priekšgals slejas Malaszeme. Varena ūdens straume reiz plūda pāri šīs pārkarenās klints malai. Tomēr tagad Malūdetis upe ir sekla un gausa. Tās izteka, kas mītos pazīstama kā Upes sākotne, izžūst, un strauti un pietekas, kas mēdza to pildīt, izsīkst.

Upes plato un aizvien purvaināko grīvu no abām pusēm ieskauj Lejaspilsēta, kas sastāv no pussagruvušām būdām un nolaistiem graustiem. Tas iedzīvotāju kopumu veido visas Malaszemes dīvainās tautības, radījumi un ciltis, kas iespiestas pilsētas šaurajās ielās. Ta ir netīra, pārap­dzīvota un bieži vardarbības pilna, toties Lejaspilsēta ir arī visas saimnieciskās darbības centrs gan atklātībā, gan slepenos darījumos. Ta san, tā rosās, tā ir enerģijas pārpilna. Ikvienam, kas tajā dzīvo, ir kāds īpašs arods, kas pakļauts attiecīgai Apvienībai un atrodas noteiktā rajonā. Tas noved pie intrigām, sazvērestībām, skarbas konkurences un nebeidzamiem strīdiem rajons pret rajonu, Apvienība pret sāncensi Apvienību. Tomēr ir kaut kas tāds, kas viņus visus vieno: viņu brīvība.

Читать дальше →