Bulta, Zvaigzne un Lai

Начало книги

Dienā, kad ieradās Zāles ļaudis, ikvienam bija, ko darīt. Sievietes bija iznākušas no savas kopīgās telts un tagad šaudījās šurpu turpu, savākdamas visu, ko varētu pārdot: dzīvnieku ādas, meža bišu medu bērza tāss ribi­ņās, kaltētas ogas un riekstus. Ari bērni skraidīja apkārt tikpat aizrautīgi, nesdami savus dārgumus pītus gro­zus ar mežābeļu augļiem, čiekuru maisus un lielas sveķu pikas, kaltētas melleņu mētras. Zāles ļaudīm noderēja viss.

Viesi bija ienākuši apmetnē, nesot līdzi graudus un pinumus, un rotas. Viņi apspriedās savā nesaprotamajā valodā un izrādīja savas bagātības. Zelta čūska iznāca no savas telts, iekrāsojusi seju violetu un sārtu, viņa gri­bēja izskatīties skaista, un tas viņai ari izdevās. Atšķirībā no visiem pārējiem Zelta čūska zināja Zāles ļaužu valodu un sarunājās ar viņu vadoni gara auguma vīrieti gai­šiem, daudzās bizēs sapītiem matiem.

Vienīgi Pelle nepiedalījās. Viņa sēdēja, atbalstījusi muguru pret resno bērzu, un ļāva melnajām skudrām rāpot pār saviem stilbiem un rokām. Viņa bija kā daļa no koka. Skudras skrēja viņai pāri, tās iezīmēja savas takas uz Pelles auguma, nesa augšup un lejup sīksīkas lietiņas: mazus mizas gabaliņus, beigtus kukaiņus, dzidras sulas lāses, laumu gaismas kripatiņas.

Читать дальше →