Sauleszemes iemītnieki

Начало книги

Mandela ir nevienam nezināms ciematiņš Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē. Tas nav liels, un tā iedzīvotāji ir miermīlīgi ļautiņi, vēl miermīlīgāki nekā blakus dzīvojošo cilšu piederīgie. Mandelā ir maz vīriešu, bet daudz sieviešu, tāpēc tur ir spēkā veselīga un nepieciešama poligāmija; sievietes cītīgi dzemdē bērnus, un puisēna piedzimšana tiek sveikta ar skaļām gavilēm. Bez tam tur dzīvo Abvaks, kuram galva allaž nokārusies uz viena pleca, itin kā viņa kakls kādreiz būtu juties ļoti noguris un uz visiem laikiem atteicies pildīt savu parasto pienākumu.

Cēlonis visām šīm savdabībām — gan ciematnieku miermīlībai, gan poligāmijai, gan Abvaka nogurušajam kaklam — meklējams pagaiušajos gados, laikā, kad Man- delas līcī bija izmetis enkuru šoneris «Meklētājs» un kad Taijs, ciemata vecākais, bija iecerējis ātri iedzīvoties bagātībā. Līdz pat šai dienai Mandelas ļaudis, kas ir asins- rada rietumpusē mājojošai Badaino ciltij, piemin un, elpai aizraujoties, pārstāsta toreizējos notikumus. Tiklīdz tos sāk pārrunāt, bērni tūdaļ sasēžas pulciņā un nevar vien nobrīnīties par to cilvēku trakumu, kuri varētu būt bijuši viņu priekšteči, ja vien nebūtu sakaitinājuši Sauleszemes iemītniekus un ņēmuši tik bēdīgu galu.

Читать дальше →