Džonatans Streindžs un misters Norels

Начало книги

Viņš gandrīz nekad nerunāja par maģiju, un, ja arī runāja, tas vairāk atgādināja vēstures stundu, un neviens negribēja viņā klausīties.

I806. gada rudens/1807. gada janvāris

Ne tik sknos laikos Jorkas pilsētā darbojās burvju biedrība. Katra mēneša tre­šajā trešdienā burvji sanāca kopā un lasīja biedriem priekšā garus, garlaicīgus ziņojumus par Anglijas maģijas vēsturi.

Viņi bija burvji un džentlmeņi, proti, viņi nekad nebija ar maģiskiem paņē­mieniem kādam kaitējuši, — tiesa, arī neko labu viņi savā mūžā nebija izdarī­juši. Vispār, ja runājam atklāti, neviens no šiem burvjiem ne reizi neko nebija uzbūris, ne lapiņa kokā no viņu burvestībām nebija nodrebējusi, neviens pu­teklītis nebija nosēdies citā vietā, ne matiņš nebija nokritis kādam no galvas. Tomēr, neņemot vērā šo niecīgo atrunu, .šie džentlmeņi bija izdaudzināti par gudrākajiem un zinīgākajiem Jorkšīras burvjiem.

Kāds ievērojams burvis par saviem amatbrāļiem izteicies šādi: "…tie lauza un dauza savas galvas, lai tajās iedzītu kaut pašu niecīgāko zināšanu kripatiņu, toties uz ķīviņiem un riešanos nepavisam nav mudināmi", [1] un )orkas burvji gadu gadiem bija apliecinājuši, cik patiesi ir šie vārdi.[1] Džonatans Streindžs. "Angļu maģijas vēsture un prakse", 1. sēj., 2. nod. Džona Mareja apgādā, Londona, 1816.

Читать дальше →