Pirmais sējums - Bads. Mistērijas

Начало книги

Hamsuna darbiem raksturīga noteikta un spēcīga dzīves izjūta. Asu skatienu viņš ielūkojas meža biezoknī, kur viss pakļauts noslēpumainajai dabas likumībai — gan gadalaiku maiņa, gan zālaugu izaugšana, ziedēšana un novīšana, gan putnu atlidošana un aizlidošana, kur acīm paveras esamības mūžīgais riņķojums, valdonīgi ietverdams savā aplī arī cilvēku — šo ar gara spējām apveltīto Visuma atomu.

Hamsuna vārda māksla liek saskatīt un izjust pasaules dabisko skaistumu — kalnu pļavu stipro smaržu, mēness nakts sidrabaino rēnumu, tālo zibeņu kluso plaiksnījumu.

Vēl iespaidīgāk nekā dabu viņš aprakstījis cilvēku jūtu izpausmes, iekšējās pasaules disharmoniju, mīlestības kaisles pārvarīgo spēku, dīvainās noslieces un sarežģītību, emociju mainīgos uzplūdus, attiecību nesaskaņu un naidīgumu — visu to, ko apslēpj ikdienas dzīves parastība.

Hamsuna nervozajai, smalkajai un izteiksmīgajai prozai ir iezīmīgs arī sabiezināts lirisms. Tomēr tā nav viņa darbu būtiskā īpašība, jo Hamsuns ir un paliek episkas mentalitātes vārda mākslinieks, kas, labi pazīdams aprakstāmo vidi, pārliecinoši atveidojis savu varoņu sarežģītos raksturus un patiesīgi attēlojis pārmaiņas Norvēģijas ciematu un mazpilsētu paražās un tikumos daudzu desmitu gadu laikā. Lirisms Hamsuna sacerējumiem tikai piešķir savdabīgumu, muzikalitāti un it kā sava veida pavadījums skan līdzi vēstījumu galvenajai tēmai, kas neaprobežojas vienīgi ar atsevišķa cilvēka jūtu atspoguļojumu, bet pievēršas arī objektīvajai pasaulei, meklē atbildi uz jautājumu — kādi faktori sekmē sabiedrības progresu. Gadu gaitā Hamsuns aizvien dziļāk sāk pētīt sabiedriskās attīstības pretrunu ietekmi gan Norvēģijas lauku un provinces pilsētiņu sadzīvē, gan atsevišķu cilvēku likteņgaitās.

Читать дальше →