Lielībnieks un milži. Balkāru un karačaju pasakas

Начало книги

Vecos laikos kādā aulā dzīvoja dzirnavnieks. Kaut dzirnavas nebija lielas, tomēr maizes tiesa saimniekam no tām sanāca. Bet tad dzirnavās pasāka ierasties zaglis: cik vecais vīrs dienā samala, tik naktī pazuda. Ko iesākt? Dzirnavnieks ilgi lauzīja galvu, līdz pēdīgi sadomāja nelūgto viesi izsekot.

Viņš palika dzirnavās pa nakti un, aizslēpies aiz miltu tīnes, gaidīja. Gaidīja krietnu laiku — acis jau lipa ciet, kad beidzot izdzirda troksni. Viņš ieskatījās tumsā un redz: uz tīnes pusi zogas lapsa. Tā piezagās pie tīnes, ielēca iekšā un sāka ēst miltus. Dzirnavnieks pieskrēja klāt un zagli noķēra. Kad viņš jau grasījās lapsu sist nost, lai no tās kažoka pašūtu sev cepuri, lapsa negaidot ierunājās cilvēka balsī:

— Nenogalini mani, labais cilvēk! Būsim draugi: gan es pēcāk tev noderēšu!

Dzirnavnieks brīsniņu apsvēra un nolēma atstāt lapsu dzīvu — lai mitinās tepat dzirnavās un ķer peles.

Kādudien lapsa dzirnavniekam vaicāja:

Читать дальше →