Atēnu vēstnesis

Начало книги

"Teica tā viņš, un klausīja tūdaļ tam vēstnesis Hermejs. Ātri pie dievišķām kājām viņš piesēja sandales krāšņas, Brīnišķas, zelta, kas aiznesa viņu kā pūtiena elpa Visur — gan pāri pār zemi jo plašo, gan pāri pār jūru.

… viņš metās no gaisa uz jūru, Steidzīgi aizlaidās projām pa viļņiem kā lokanā kaija, Ķerdama barībai zivis, kas skraida pa bangainiem līčiem, Bieži vien ūdenī sāļā sev slapinot spēcīgos spārnus — Līdzīgi viņai šeit aizlaidās Hermejs pār plašajām bangām."

Homērs "Odiseja"

.

Tas bija pavasarī, gaiss likās tīrs un spirgts, kalnu augi vienos zie­dos. Tā bija pārāk skaista diena, lai dzīvotos pa māju.

Viņa bija laukā jau divas dienas.

Beidzot šie ļautiņi bija viņu atraduši, taču tie neizturējās ar cieņu — tā, kā pienāktos. Kā lai viņi to varētu? Zem helikoptera, kas cēlās augšup, viņa šūpojās starp kareivja kājām aizsargkrāsas biksēs, iepletusi rokas, gluži kā aicinot; ari viņas kājas bija plati pavērtas visu skatieniem. Apdullinošā rotoru dūkoņa, atbalsodamās aizas sienās, pieņēmās spēkā, nomākdama balsu skaņas; viri no meklētāju pulciņa jau bija pieklusuši — tagad tie cēla viņu augšā. Cilvēki gaidīja ceļa malā, kur nebija žoga, — mazās, tumšās grupiņās: kareivji, policisti, civilisti, vērdamies pāri nogruvuma vietai, lejup uz sauso, klinšaino upes gultni, kur viņa tika atrasta.

Читать дальше →