Slepenais spēks

Начало книги

Marks izstaipīja notirpušās rokas un kājas. Nekā patīkama tur nebija: visu nakti snaust krēslā, turklāt spilvena lomu atvēlēt somai. Blakus šņākuļoja Agris; viss liecināja, ka draugs ir ieslīdzis dziļā miegā. Te nu bija! Kurš tad solīja, ka uzmodinās viņu, tiklīdz pašam uznāks snau­diens? Marks pameta acis uz elektronisko sienas pulk­steni tikai pieci no rīta. Cik ilgi vēl nāksies šeit nīkt?

Pārvietojis somu, Marks apņēmās vairs neiemigt. Caur pievērtiem plakstiņiem viņš pētīja tālāk sēdošos. Tūristi. Tīrais posts! Citi brauc izklaidēties, bet viņš nevar nokļūt Stokholmā, lai uzsāktu darbu. Vai korporācijas īpašnieks viņam neteiks ardievas un nenorādīs uz dur­vīm tādēļ vien, ka vajadzēja ierasties daudz agrāk? Pro­tams, bija rezerves variants: iespēja pievienoties Agrim celtniecībā. Droši vien nāksies kādu laiku tur pavergot, Marks prātoja. Vairākas reizes dienā viņš vai Agris pie kases apjautājās par biļetēm. Ja nu pēkšņi kāds ceļo­tājs pārdomājis doties uz Stokholmu? Un trešajā dienā Agrim paveicās, un viņš dabūja biļeti sēdvietai uz klāja. Kā Marks viņu apskauda! Viņam bija apnicis nīkt Tallinā. Kur gan bija prāts klausīt Agri un traukties līdzi uz

Читать дальше →