Tpru, baktērija

Начало книги

VISDZIĻĀKAJĀ NAKTI, kad sāk risinā­ties lielākā dala noslēpumainu, detektīvu notikumu, dežurante elektrorūpnicas caur­laižu telpā izdzirdēja briesmīgu sitienu pa rūpnīcas vārtiem, kaukšanu un brik­šķi — it kā vārtos būtu ietriecies, pie­mēram, automobilis.

Izskrējusi no būdiņas, sardze ar šaus­mām ieraudzīja, ka viena vārtu puse ir norauta un mētājas uz asfalta, bet otra sašķiebušies turas tikai apakšējā virā, arī gatavodamās gāzties zemē. Noziedzīgā au­tomašīna vai kas nu tur bija, aizdrāzusies tumsā, bija kā akā iekritusi.

Pirmajā brīdī sieviete pazaudēja valo­du aiz sašutuma. Pēdējā palikusī vira žēli iesmilkstējās, izgriezās no ķieģeļu staba, vārtu puse dārdot nogāzās zemē. Vaja­dzēja palekt nost. Tikai tad atradās tie vienīgie, no sirds nākošie vārdi:

Ir nu gan pietempies!

Aptuveni tajā pašā laikā cita sieviete vienā no rūpnīcas cehiem sacīja:

— Manas prombūtnes laikā pasniedzējs uzlauzis elektrības sadales telpas durvis un ieslēdzis strāvu. Viņš kaut ko gata­voja ar mūsu iekārtām.

Читать дальше →