Signāls no kosmosa

Начало книги

Es rakstu gaismā, ko dod apmēram desmit centimetru plats stars. Plašajos apstādīju­mos netālu no loga droši vien atrodas kāda laterna. Logs ir aizrestots, un naktī to no­slēdz ar aizvirtņiem. Bet šajā namā itin viss ir jau nolietojies, un pārvaldes orgāni acīm­redzot ir pārāk skopi, lai atvēlētu līdzekļus remontam. Laimīgas sagadīšanās dēļ starp palodzi un aizvirtni ir sprauga delnas pla­tumā, pa kuru iespīd gaismas stars — vie­nīgais mierinājums manu nakšu tumsā.

Gaismu šeit izslēdz precīzi pulksten divdesmit vienos. Pirmajās dienās tas padarīja  mani gandrīz traku, jo klusajās stundās pirms pusnakts es arvien esmu varējis vis­labāk strādāt, lasīt un pārdomāt. Man pat liekas, ka pēdējo mēnešu laikā pa īstam esmu dzīvojis tikai naktīs — vismaz, runā­jot par manu garīgo dzīvi. Reti kad esmu devies pie miera pirms pusnakts, un pagā­jušajās nedēļās, kad es strādāju pie sava atklājuma, tikai rītausma pārtrauca manu drudžaino darbu. Tiesa, tas apbēdināja manu sievu, kura, no vienas puses, bija no­bažījusies par manu veselību, no otras pu­ses, baidījās, ka rēķini par elektrību izaugs pārāk lieli.

Читать дальше →