Viss, itin viss

Начало книги

“Lūk, mans noslēpums, tas ir ļoti vienkāršs: īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.”

Antuāns de Sent-Ekziperī. "Mazais princis”1

ES ESMU IZLASĪJUSI daudz vairāk grāmatu nekā jūs. Nav svarīgi, cik daudz jūs esat lasījuši. Es esmu izlasījusi vairāk. Ticiet - man tam ir bijis laiks.

Manā baltajā istabā, manām baltajām sienām, maniem mirdzoši baltajiem grāmatplauktiem krāsu piešķir vienīgi grāmatu muguriņas. 1as ir pilnīgi jaunas grāmatas cietā sējumā - es negribu nekādus baciļai-nus, lietotus mīkstos sējumus. Tās ierodas pie manis no Ārpasaules, degazētas un iesaiņotas plastmasas apvalkā ar vakuuma iepakotāju. Es gribētu redzēt aparātu, kas to veic. Iztēlojos, kā katra grāmata ceļo pa baltu konveijera lenti uz baltiem taisnstūrveida posteņiem, kur baltas robotu rokas to noslauka, nostrīķē, appūš un citādi sterilizē, līdz beidzot to var uzskatīt par pietiekami tīru, lai dotos pie manis. Kad atsūta jaunu grāmatu, mans pirmais uzdevums ir noņemt apvalku; tas ir process, kurā vajadzīgas šķēres un parasti tiek nolauzts vairāk nekā viens nags. Otrais uzdevums ir pirmajā lapā ierakstīt savu vārdu.

Читать дальше →