Dana un Medaljons

Начало книги

Sis neticamais piedzīvojums sākās kādā pilnīgi parastā vasaras dienā. Visapkārt valdīja klusums, ko atdzīvināja vienīgi dažas, pa ielu braucošas mašīnas, siltais vējš un putni, kuri čalojot šūpojās koku zaros.

Pirmajā brīdī šķita, ka mantām piekrautajā istabā neviena nav. Bet starp lielajām kaudzēm tomēr kāds bija. Uz grīdas, blakus gultai, kurā slējās drēbju kalns, segu apakšā paklājusi, sēdēja jauna meitene un aizrautīgi lasīja. Meiteni sauca Dana.

Viņa bija trīspadsmit gadu veca, ar īsi apgrieztiem, rudiem matiem — vienīgā rudmate ģimenē, jo vec­māmiņa, agrāk bijusi rudmate, nu jau bija sirma. Dana bija slaida, bet ne pārāk gara pusaudze lielām, zilām acīm un smailu deguntiņu — vārdu sakot, neko diži neatšķīrās no citiem.

Viņa kopā ar vecākiem — Marietu un Fridrihu Saliņiem — dzīvoja Zemgales laukos, Briežu ciemā. Ģime­nes mītne bija neliela, paveca māja, kas bija pārcietusi jau divus kapitālos remontus.

Читать дальше →