Aspazija

Начало книги

Dzejnieces mūžs pagājis pretrunīgā un sarež­ģītā laikmetā. Viņa ienāk literatūrā Jaunās strā­vas uzplūdu un tautiskā romantisma norieta ga­dos. Aspazija piedzīvo gan jaunstrāvnieku ares­tus, gan 1905. gada revolūcijas dienas un smago reakciju, gan divus pasaules karus, gan buržuā­ziskās Latvijas republikas izveidošanos un ban­krotu, dažādu politisko partiju un sabiedrisko strāvojumu formēšanos, savstarpējās cīņas, da­žādus ideoloģiskus un mākslinieciskus meklē­jumus literatūras attīstības procesā.

«Mēs neesam vēl tā paaudze, kurai lemts skatīt izredzēto zemi,» dzejniece raksta «Ziedu klēpja» priekšvārdā 1911. gadā. «Mēs esam traģiska pa­audze, iežņaugta starp divām kultūrām, no ku­rām, kā jau minēju, viena nav vēl sabrukusi un otra vēl nav uzcelta.»

Laikmeta pretrunas izpaužas Aspazijas mākslā un sabiedriski politiskajos uzskatos tāpat kā kri­tikās un apcerēs par Aspaziju.

Aspazijas drāmu un lirikas aktuālais raksturs jau ar dzejnieces pirmo parādīšanos saista gan lasītāju, gan kritiķu uzmanību. Par viņu strīdas. Viņu noliedz. Viņu cildina. Nav tādas nedēļas 90. gadu vidū, kad vismaz vienā no vadošajiem latviešu laikrakstiem pozitīvā vai negatīvā no­zīmē netiktu pieminēts dzejnieces vārds. Pro­gresīvā kritika šajā laikā visaugstāk vērtē Aspa­zijas dedzīgo līdzjūtību darba cilvēka liktenim, viņas varoņu drosmīgos raksturus.

Читать дальше →