Vainas meklēšana

Начало книги

Pavisam agrā bērnībā man sapņos bieži rādījās Pilsēta. Tamlīdzīgs fakts pats par sevi nav nekāds brīnums. Un tomēr pastāv viens «bet»: šie sapņi apciemoja mani labu laiku pirms tam, iekām es aptvēru, ko īsti nozīmē Pilsēta. Manām vīzijām piemita kāda īpatnība: tās stūrgalvīgi atkārtojās. Es skatīju žilbinošu sauli pār debeszilu līci, ielas, namus, krastmalu, milzīgas laivas piestātnē... Nomodā nekad nekas tāds nepastāvēja: ne jūra, ne laivas...

Mājas sapņos neiedomājami atšķīrās no reālajā dzīvē iepazītiem mitekļiem. Arī ielas bija vienreizīgas: ērmotas ekipāžas kustējās pašas no sevis — bez iejūga, bez zirgiem. Dažbrīd debesīs noplaiksnīja gigantiski, spīguļojoši ķermeņi, un, savādi, taču es biju pārliecināts: tie nav putni.

Atkal un atkal šo fantastisko vietu es skatīju gaismas pielijušu: tur valdīja diena. Šad tad, retumis pār Pilsētu nolaidās nakts un nedabiski spilgtas ugunis apspīdēja krastu. O, tas likās tik vilinoši! Unikāla izrāde! .. . Reiz, kad biju vēl tik mazs, lai naivumā kļūdītos, pajautāju savai vecākai māsai Mērijai, kur gan varētu atrasties šī brīnumainā vieta.

Читать дальше →