Kad Gulošais mostas

Начало книги

Kādu pēcpusdienu bēguma stundā misters Izbis­ters, jauns mākslinieks, kas bija apmeties Boskāslā, devās uz gleznaino Pentargenas līci apskatīt turienes alas. Kāpdams lejup pa stāvo taku uz Pentargenas piekrasti, viņš negaidot uzdūrās vīrietim, kas galīgi izmisis sēdēja zem pārkārušās klints blīvas. Vīrieša rokas bija gjēvi noguldītas uz ceļiem, piesarkušās acis stīvi blenza vienā punktā un seja bija saraudāta.

Izdzirdējis Izbistera solus, vīrietis satrūkās. Abi izskatījās apjukuši, visvairāk Izbisters, kurš, meklē­dams izeju no neērtās situācijas, dziļdomīgi ierunājās par sezonai neparasti karsto laiku.

—   Ļoti karsts, — svešais strupi atbildēja un pēc brītiņa vienmuļā tonī piemetināja: — Nevaru iemigt.

Izbisters apstājās kā iemiets.

—    Tiešām? — tas bija viss, ko Izbisters teica, bet viņa izturēšanās pauda vissirsnīgāko vēlēšanos palī­dzēt.

—         Tas var izklausīties neticami, — svešais

Читать дальше →