Vientieši ārzemēs Jeb Jauno svētceļnieku gaitas

Начало книги

Drūmā 1867. gada janvāra pēcpusdienā Ņujorkas kuģu piestātnē pietauvojās tvaikonis, kas bija atvedis pasažierus no Kalifornijas. Atbraucēju vidū sagaidītāji ievēroja liela auguma kalsnu cilvēku, pret kuru ceļabiedri izturējās ar dziļu cieņu — kā pret slavenību. Mājās, Sanfrancisko, Semjuels Klemenss, kas savus stāstus un feļetonus parakstīja ar pseidonīmu Marks Tvens, jau bija kļuvis pazīstams. Taču Ņujorkā viņu nepazina neviens. Trīsdesmit vienu gadu vecam viņam no jauna vajadzēja izcīnīt atzinību — tikai šoreiz tie vairs nebūs nesenie ieceļotāji, kas priecājās par jebkuru notikumu necilajā kultūras dzīvē savos steigā uzslietajos ciemos un pilsētiņās, šoreiz būs darīšana ar visvecāko Amerikas štatu publiku, kas pieradusi baudīt gan pašmāju, gan Eiropas mākslas smalkāko, labāko devumu.

Izrādījās, ka iekarot uzmanību nepavisam nav viegli. Tvens mēģi­nāja dabūt darbu kādā avīzē, bet štati bija ar avīžniekiem pārpludināti un Kalifornijas rekomendācijas nenieka nelīdzēja. Izdevniecībās vi­ņam parādīja veselus manuskriptu kalnus, kas gaidīja savu kārtu, par grāmatas izdošanu nebija pat ko domāt. Naudas trūkuma mocīts, Tvens ķērās pie vispēdējā pārbaudītā līdzekļa — publisku lekciju lasīšanas. Kalifornijā viņa lasījumi bija pulcējuši tūkstošiem klausītāju. Zālēs koka sijas līgojās no klausītāju smiekliem, kad Tvens dziļā nopietnībā stāstīja par savām neveiksmēm un dēkām sudraba raktuvēs. Vai par Havaju salu iezemiešu tikumiem, kādus tos iedomājas amerikāņi; piesolījās ilustrēt stāstījumu ar praktisku piemēru un turpat uz vietas apēst dzīvu zīdaini, ja vien kāda no klātesošajām dāmām izsniegtu šim nolūkam savu atvasi.

Читать дальше →