24-25 neatgriežas

Начало книги

Migla. Tā ietin namus, sētas, stabus, aprij retos gājējus. No biezajiem vāliem iznirst divas blāvas acis — pa ielu brauc taksometrs. Starmešu gaismas kūļi apraujas turpat riteņu priekšā. Kāds vīrietis paceļ roku, bet mašīna neapstājas. Tā slīd tālāk pa ielām, kuras nemaz vairs nevar pazīt. Kā milzīga gaiša ēna aizšķind tramvajs, kaut kur blakām tarkšķ neredzami motocikli. Pilsēta atrodas miglas varā.

Pie nama sienas spokaini blāzmo reklāmas neona burti. Taksometrs palēnina gailu, tad apstājas pie kafejnīcas. Šoferis Leons Purvītis izkāpj, ar cimdotu roku rupigi aizslēdz mašīnu un apiet tai apkārt, it ka gribēdams pārliecināties, vai viss ir kārtība. Spuldzītes gaismā var salasīt taksometra numuru:

24-25 LAK.

Palūkojies rokas pulksteni, Purvītis atver kafejnīcas durvis.

* * *

Uz galdiņiem silti vizmo zemas lampas, ar saviem atspulgiem izraibinādamas griestus un gaumīgi krāsotās sienas. Šādos vakaros kafejnīca liekas divkārt mājīga. Laikam tāpēc te saņācis tik daudz apmeklētāju. Orķestris patlaban pārtraucis spēli, un var redzēt, ka tikai pie diviem galdiņiem ir brīvi krēsli. Viens no otra atdalīti ar dekoratīvu starpsienu, šie galdiņi tūdaļ saista ienācēja uzmanību. Pie katra no tiem sēž jauna, glīta meitene un, acīm redzot, kādu gaida.

Читать дальше →