Ugunīgo mākoņu valstībā

Начало книги

Sekretārs palūkojās uz Bikovu ar savu vienīgo aci:

— No Vidusāzijas?

— Jā.

— Jūsu dokumentus… Viņš uzstājīgi pastiepa pāri galdam tumšu, vēžu spīlei līdzīgu roku ar nesamērīgi garu rādāmo pirkstu; sekretāra rokai trūka pusdelnas un trīs pirkstu. Bikovs ielika šai rokā norīkojumu un personas apliecību.

Nesteigdamies atlocījis norīkojumu, sekretārs izlasīja:

«Ģeoloģijas ministrija komandē Padomju Savienības- Ķīnas Gobi tuksneša ekspedīcijas bāzes inženieri mehāniķi Alekseju Petroviču Bikovu sarunām par turpmākajām dienesta gaitām. Pamats — SPSVK pieprasījums. .»

Pēc tam, uzmetis ātru skatienu personas apliecībai, viņš to atdeva Bikovam atpakaļ un norādīja uz durvīm, kas bija klātas ar melnu vaskadrānu:

— Ejiet iekšā. Biedrs Krajuhins jūs gaida.

— Norīkojums paliks pie jums? — Bikovs jautāja.

— Jā, norīkojums paliks pie manis.

Bikovs pieglauda matus un sakārtoja zamšādas jaku. Viņam šķita, ka vienacainais sekretārs lūkojas viņā it kā ziņkāri, it kā zobgalīgi. Bikovs sabozās, atvēra durvis un iegāja.

Читать дальше →