Samarkandas amulets

Начало книги

Gaisa temperatūra istabā strauji kritās. Uz aizkariem paradījās vižņi, un ledus garoza palēnām pārklāja arī griestus. Kvēldiegi spuldzītēs sarāvās un apdzisa, bet svecēm, kas bija saaugušas visos telpas stūros gluži kā suņusēnes, izdzisa degļi. Tumšo istabu piepildīja dzeltens, smacējošs sēra mākonis, kurā vijās un locījās nenosakāmas, melnas ēnas. Tālumā atbalsojās daudzbalsīgi kliedzieni. Durvis, kas veda uz kāpņu laukumu, krakšķēdamas ieliecās, it kā tās spiestu neredzams spēks. Uz grīdas dēļiem nodimdēja soļi, un neredzamas mutes no pagultes un galdapakšas čukstēja ļaunus vārdus.

Zaļgandzeltenais sēra mākonis savijās biezā dūmu stabā, kuru no visām pusēm apņēma liesmu mēles. Tās kāri laizīja gaisu, pēc tam pašas izkūstot. Dūmu stabs pacēlās gaisā tieši pentakla*1 pentaklis- aplis, kura vidū ir iezīmēta piecstaru zvaigzne. Tulk. piez.

vidū, mutuļojot pret griestiem gluži kā vulkāns pret debesīm. Tas uz īsu brīdi aprima, bet tad dūmos uzdzalkstīja divas spoži dzeltenas acis.

Читать дальше →