Mantinieki

Начало книги

—           Bub, vai tu esi dzirdējis, — Džuds teica, — vecais Kiki drīz atdošot dievam dvēseli.

—    Akadēmiķis Kiki Itumoro? — Bubs bija pārsteigts.

—   Tas nevar būt!

—           Absolūti drošas ziņas! — Džuds pamāja. — Viņam pērn palika simt sešdesmit gadu. Runā, ka tā esot robeža. Ja viņu ķers insults, IIP vairs nebūs iespējama.

—           Skaidrs kā diena, tad neviens vairs nebūs ar mieru. Var vēl uz visu mūžu kļūt par idiotu… Džud, paklau! Tad jau Itumoro… ne nu gluži pats? Vai viņam ieteikts?

—          Tss! … Ieteikts! Stulbeni! Ir tāds vecs likums: uz IIP operāciju var piespiest… Bet tas tiek turēts briesmīgā slepenībā. Daudzi jau, protams, zina, piemēram, es…

—    Es gan, Džud, to nezināju.

—    Bez šaubām! Ko tu vispār zini!…

—          Es varu arī neko nezināt. Pagaidām man ir tādas tiesības. Jo tīrāka būs mana… kā viņu sauc… Nu, ar vārdu sakot, jo mazāk piebāzta būs mana… šī te, — Bobs ar rādītāja pirkstu piesita sev pie pieres, — jo lielākas iespējas iegūt pilnīgi visu… to… kā viņu sauc … erudīciju.

Читать дальше →