Logs uz bezgalību

Начало книги

—          Profesor, kā jums izdevās uzņemt šo filmu? Daudzi kadri šķiet tik dabiski .. . Tādu ilūziju rada kaut vai tā baismīgā aina, kad nakts briesmonis aprij mazo mežoni…

Profesors Satajana nolieca galvu un pieklājīgi pasmaidīja.

—          Valona kungs, jūsu jautājums skanēja kā glaimojošs kompliments. Tomēr esmu spiests mazliet precizēt. Tas viss patiešām ir dabiski, kā jums labpatikās izteikties. Nav nekādu .. .ē.. .ē … triku. Viss tieši tā bija.

—    Bet tas taču nav iespējams!

—          Piedodiet! Centīšos jūs pārliecināt, ka ir iespējams. Neslēpšu arī to, ka ceru uz jūsu palīdzību.

—    Ko jūs vēlētos? Reklamēt filmu?

Satajana nevērīgi atmeta ar mazo, tuklo roku.

—          Ai nē, pagaidām nedomāju darīt to zināmu atklātībai …

—          Velti! Filmai varētu būt pārsteidzoši panākumi. Tā atnestu slavu un naudu.

—          Pateicos. Taču runa būs nar ko citu. Pavisam par ko citu. Man ir nepieciešams izdarīt aparatūrā dažus kon

Читать дальше →