Sods

Начало книги

Mūsu valstī spēkā esošajā kriminālkodeksā un 1933. gada Soda likumos sods nav definēts. Arī citu valstu likumos nav tādas definīcijas. Iespējams, ka to nosaka termina šķietamā pašsaprotamība. Tas tomēr neliedz iztirzāt dažādos soda aspektus un izprast tā jēgu, jo sodi ir dažādi, bet to loģika, pielietojums un mērķi atšķirīgi. Latvijā pašlaik likums paredz sodus par noziegumiem un administratīviem pārkāpumiem. Daudzās valstīs šie sodi ietverti vienotā sodu likumā. Līdz okupācijai arī Latvijā bija viens sodu likums, kurš, starp citu, nav atcelts. Tajā, tāpat kā citu valstu likumos, paredzēti sodi par pārkāpumiem un noziegumiem. Pēdējie atšķiras no pirmajiem ar nodarītā kaitējuma smagumu. Tagad Latvijas likumos šī atšķirība fiksēta, nodalot pārkāpumus atsevišķā Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tas rada jucekli salīdzinošajā likumu izpētē.

Ar administratīvajiem pārkāpumiem parasti saprot citu nodarījumu grupu: dienesta pārkāpumus, likuma neievērošanu administratīvo lēmumu pieņemšanā u.c. Par tādiem pārkāpumiem nav paredzēti sodi, bet gan šo lēmumu atcelšana, un, ja vainīgais izrādās likumu nezinātājs vai ignorētājs, viņš zaudē ieņemamo amatu. Tāda veida pārkāpumus izskata administratīvās tiesas vai ar likumu pilnvarotas personas, parlamenta kancleri vai obdusmeni. Lietu izskatīšanai ir noteikta procedūra.

Читать дальше →