Naudas koks

Начало книги

Paaudžu paaudzēs valdīja klusums. Tad klusums izbeidzās.

Agri no rīta atskanēja Dārdoņa.

Uzmodinātie cilvēki, savās guļvietās paslēpušies, ieklausījās Dārdoņā. Viņi zināja, ka reiz tai jābūt. Un ka šī Dārdoņa būs Gala sākums. No miega uztrūkās gan Džons Hofs, gan viņa sieva Mērija Hofa. Kajītē viņi bija divi vien: vēl nebija saņemta atvēle gādāt bērnu. Lai atļautos bērnu, vajadzēja atbrīvoties vietai; vajadzēja nomirt vecajam Džošua, un, to zinādami, abi gaidīja šī cilvēka nāvi. Juzdamies viņa priekšā vainīgi, viņi tomēr klusībā lūdzās, lai vecais ātrāk nomirtu, tad viņiem varēs būt bērns.

Dārdoņa aizgranda pāri visam Kuģim. Gulta, kurā, elpu aizturējuši, gulēja Džons un Mērija, pacēlās gaisā un atslējps pret sienu, piespiezdama viņus pie džinkstošā metāla. Visas pārējās mēbeles — galds, krēsli, skapis — gāzās virsū tai pašai sienai un tur palika, it kā siena būtu kļuvusi par grīdu, bet grīda — par sienu. Svētbilde nokarājās lejup no griestiem, kuri vēl nupat bija bijuši siena, brīdi tā šūpojās gaisā un tad nokrita.

Читать дальше →