Sāļo klinšu zeme

Начало книги

Man šķiet, ka ikviens, kas izlasīs kaut vai pirmās rindas šai brīnišķīgajā grāmatā, par kuru es gribu iepriekš pateikt dažus vārdus, jutīs to pašu, ko izjutu es, kad kāds no maniem draugiem atnesa man Sat- Oka grāmatas tulkojuma manuskriptu un viņa ģīmetni.

Lūdzu jūs mazu brīdi pakavēties pie šīm rindiņām un iedomāties parastu 1964. gada galda kalendāra la­piņā atzīmētu Maskavas dienu: telefona zvan[ no re­dakcijām, dažādiem papīriem un uz mašīnas pārrakstī­tiem manuskriptiem apkrauts rakstāmgalds, radio, kas klusinātā balsī stāsta zinātnieku domas par cilvēces turpmākajiem soļiem kosmosā … Vārdu sakot, dārgais laikabiedri, iedomājieties vienu no parastām mūsu dzī­ves dienām. Un tad iedomājieties vēl, ka pie jūsu dur­vīm pēkšņi pieklauvē cilvēks ar galvasrotu, kas darināta no ērgļa spalvām, ar tomahauku rokā un sāk ar jums runāt savas nevaldāmās cilts valodā, kas jums pazīs­tama no jau sen lasītām Fenimora Kūpera un Maina Rīda grāmatām! Un tad izrādās, ka šis Ziemeļamerikas indiānis spalvu rotā nav vis jūsu iztēles auglis, nav vis kaut kādas burvestības atdzīvināta krāsaina statuete kā tā, kas stāv manā grāmatu skapī, nav vis viesis no viņpasaules vai literāra darba personāžs, bet reāls mūs­dienu cilvēks, mūsu laikabiedrs … Un jūs dzirdat, ka viņa sarežģītais, plašais un daudzējādā ziņā traģiskais liktenis saista mūsdienu Amerikas ārišķīgo civilizāciju un reklamēto demokrātiju ar visnecilvēcīgākajiem no­ziegumiem, ko pastrādājuši pirmie tā saucamās Jaunās pasaules kolonizatori. Bet negaidītā viesa biogrāfija dod jums iespēju caur žilbinošajam Brodvejas reklāmas ugunīm ielūkoties necaurredzamajā alu laikmeta tum­sībā, kādai civilizatori pakļāvuši tos, kuri ar pilnām tiesībām uzskatīja sevi par senseniem savas dzimtās zemes saimniekiem.

Читать дальше →