Pjotra Venjaminoviča pamošanās

Начало книги

' Bet mākslas darbā autora reakciju uz atsevišķām varoņa izdarībām nosaka autora vispārējā attieksme pret varoni kopumā; visas atsevišķās varoņa būtības izpausmes ir svarīgas tikai tik lielā mērā, cik kā atsevišķi momenti tās raksturo šo būtību kopumā.

Sim stāstam, ko gribu jums pastāstīt, ir divas nenoliedzamas priekšrocības: tam ir sākums un arī beigas. Es saprotu, ka ar tādu spriedumu jau esmu pietiekami sakompro- mitējies. Var teikt (un es piebildīšu: gluži pareizi!), ka graša vērts ir autors, kurš sāk ar slavas dziesmu sava darba labajām ipašībām. Es jau iepriekš pievienojos šiem iebildumiem. Bet sagaidu arī citus un paredzu, ka visu laiku, kamēr vien spalva būs manās rokās, es nebeigšu izgāzt žulti pret tiem. Man jau tagad sāk drebēt rokas un aukstums pārņem pakausi, kolīdz iedomājos viņu [aunos izsaucienus. Kā tad tā, viņi brēks, jau pirmajās opusa rindās autors pasludina sevi par kaitīgu un jau sen izskaustu novirzienu piekritēju! Kā viņam iav kauna publiski atzīties šajā grēkā! Tāds negods, mūsu gadsimtā, kad.

Читать дальше →