Zibens zaglis

Начало книги

Paklau, es neesmu gribējis būt nekāds pusdievs.

Ja šo te lasi tāpēc, ka iedomājies sevi esam par vienu no tādiem, silti iesaku tūliņ pat cirst grāmatu ciet. Tad jau labāk klausies visās pļāpās, ko par to, kā esi dzimis, melš mamma un tētis, un centies dzīvot, kā dzīvo visi normāli cilvēki.

Būt pusdievam ir bīstami. Bailīgi. Lielākoties iznāk vadīt dienas cīnoties, lai tevi kāds sāpīgi un riebīgi ne­nobeidz.

Ja esi normāls sīkais un šo te lasi kā no pirksta iz­zīstu stāstu — lieliski. Lasi vien uz veselību. Man atliek tikai apskaust tevi par spēju noticēt, ka nekas tāds vispār nav noticis.

Tomēr, kolīdz tev šķiet, ka atpazisti sevi šajās lappu­sēs — kolīdz paliek tā nemierīgi ap sirdi, uz līdzenas vietas liec grāmatu nost. Var gadīties, ka esi viens no mums. Un, kolīdz tas atklāsies, nebūs ilgi jāgaida — arī viņi nomanīs un nāks tev pakaļ.

Tikai nesaki, ka neesmu tevi brīdinājis.

Mans vārds ir Persijs Džeksons.

Читать дальше →