Jātnieks bez galvas

Начало книги

Tieši pusnakti teksasas briedi no miega iztraucē pakavu klaboņa. Taču briedis nepamet savu paslēptuvi, pat nepieceļas kājās. Varbūt tumsā auļo kāds mustangs, kas arī mīt šajā apvidū? Briedis maz­lietiņ paceļ galvu; virs augstās zāles parādās viņa ragi — dzīv­nieks ieklausās. Atkal dzirdama pakavu klaboņa, šoreiz gan ar citu pieskaņu: šķind metāls, it kā tērauds atsistos pret akmeni.

Šī skaņa briedim nozīmē jau kaut ko vairāk, un dzīvnieka izturēšanās mainās. Viņš uztrūkstas kājās no savas guļas vietas un, nojoņojis pa prēriju krietnu gabalu, apstājas, lai palūkotos atpakaļ, kas tad īsti iztraucējis viņa naktsmieru.

Dzidrajā mēnesnīcā briedis ierauga savu niknāko ienaid­nieku — cilvēku. Tas tuvojas jāšus.

Instinkts skubina bēgt, taču jātnieks izskatās tik neparasti, ka briedis paliek stāvam kā zemē iemiets. Sagatavojies lēcienam, lepnos ragus atpakaļ atmetis, viņš vēro un vēro; lielajās, brūna­jās acīs, kas pievērstas miera traucētājam, atspoguļojas izbailes un mulsa.

Читать дальше →