Krusttēvs

Начало книги

Amerigo Bonasera sēdēja Ņujorkas Krimināltiesas zālē un gaidīja taisnīgu spriedumu; viņš gaidīja, kad atmaksa nāks pār to galvām, kuri tik nežēlīgi bija piekāvuši un mēģinājuši piesmiet viņa meitu.

Tiesnesis, vīrs ar uzkrītoši raupjiem sejas vaibstiem, atrotīja melnās mantijas piedurknes, itin kā grasītos fiziski pārmā­cīt abus jaunekļus uz apsūdzēto sola. Viņa seja pauda saltu, majestātisku nicinājumu. Un tomēr visā tiesneša pozā un runas veidā jautās kaut kas neīsts, ko Amerigo Bonasera pagaidām tikai neskaidri sajuta, bet vēl īsti neaptvēra.

— Jūs esat izrīkojušies kā vispretīgākie deģenerāti,— ties­nesis noskaldīja. Taisnība, domās piekrita Amerigo Bonasera. Dzīvnieki. Dzīvnieki! Abi jaunekļi pazemīgi nokāra īsi apcir­ptās galvas, un viņu gludi skūtās sejas pauda padevīgu nožēlu.

Tiesnesis turpināja:— Jūs rīkojāties kā meža zvēri džun­gļos. Jūsu laime, ka jums neizdevās pastrādāt varasdarbus pie šīs nabaga meitenes, citādi es jūs iebāztu aiz restēm uz divdesmit gadiem!

Читать дальше →