Ķeceris

Начало книги

JŪLIJS KENS DOLBIJS STĀVĒJA PIE SAVAS DARBSTACIJAS, viņa gludie pirksti raiti slīdēja pār "Izabellas" vadības paneli. Viņš vil­cinājās, izbaudīja šo mirkli, tad atvēra kādu paneļa kastīti un pa­vilka nelielu sviru.

Nekāds troksnītis, pat klusa sīkoņa neliecināja par to, ka nu­pat ieslēgts visdārgākais zinātniskais aparāts pasaulē. Vienīgi div­simt jūdžu attālajā Lasvegasā gaisma tik tikko jaušami kļuva blā­vāka.

Kamēr "Izabella" iesila, Dolbijs juta grīdu viegli ievibrējamies. Viņš šo iekārtu uztvēra kā sievieti un dažreiz, ļaudams vaļu fan­tāzijai, to skatīja acu priekšā - slaidu gara auguma sievieti ar muskuļotu muguru, tumšu kā tuksneša nakts, sviedru lāsītēm klā­tu. "Izabella". Viņš par savām iedomām nevienam nebija stāstījis tas varēja vienīgi izraisīt kolēģu zobgalības. Pārējiem šā projekta zinātniekiem "Izabella" bija priekšmets, nedzīva mašīna, kas ra­dīta noteiktam mērķim. Turpretī Dolbijs paša radītajai aparatūrai allaž cieši pieķērās jau no brīža, kad desmit gadu vecumā no kon­struktora detaļām uzmeistaroja savu pirmo radioaparātu. "Freds".

Читать дальше →