Džona Sze nākotne

Начало книги

Pēkšņi viņš juta, ka sēž citā krēslā, krēslā, kas bija ciets un vienlaikus ērts, kā radīts viņa augu­mam. Viņš ieraudzīja sev pretī neparastu rakstām­galdu un tūdaļ nojauta, kas noticis. Pacēlis acis uz cilvēku, kas sēdēja pie galda, viņš sastapa asu, sa­prātīgu skatienu un vairs nešaubījās, ka ir nokļuvis nākotnē. Tad, ievērojis, ka vīrietis ģērbies nevis laboratorijas virssvārci, bet dīvaini piegrieztā kreklā un īsā žaketē un ka nelielajā, vēsos toņos krāsotajā, liegi apgaismotajā istabā nav nevienas mašīnas, mērītāja vai kādu citu ierīču, viņš saprata, ka nokļuvis savā nākotnē, tajā nākotnē, kurai bija ticē­jis un kuru bija pareģojis. Bija pilnīgi skaidrs, ka gara spēki, kontrole pār psihi beidzot uzveikuši rupjo fizikālo enerģiju.

Šajā īsajā laika sprīdī Džona Sze dedzīgā ticība pārvērtās nelokāmā pārliecībā. Džons droši sacīja: — Jūs esat psihists.

Kroudons vērās Džonā ar augošu neizpratni, kuru nomainīja ļaunas nojautas. Šis cilvēks nekādā ziņā nevarēja būt Skinners. Pretimsēdētājs nepavisam neatgādināja vēl saglabājušās Skinnera fotogrāfijas. Kā viņš bija varējis kļūdīties? Ar daudz gadu pētī­jumos iegūtu precizitāti viņš bija virzījis biljonus džoulu enerģijas, kas nepieciešami ceļojumam laikā. Starus viņš bija koncentrējis uz iespējamo Skinnera kabineta atrašanās vietu, blakus laboratorijai, kuras novietojums bija zināms. Un stari bija atdūrušies pret cilvēka ķermeni. Tomēr te nu sēdēja šis dīvai­nais indivīds, kas mēģināja iegalvot kaut ko mul­sinošu.

Читать дальше →