Notikums bez sekām

Начало книги

Volodja Trofimovs mīlēja ieiet zooloģiskajā veikalā starp pulksten vienpadsmitiem un divpadsmitiem. Viņš klīda gar krātiņiem, ieklausījās kāmišu kņadā, pa-pagailīšu guturālajās klaigās, putnu spārnu švīkstoņā, ilgi vēroja krāsu miju akvārijos, ieelpoja neierasto siena, dzīvnieku un kaltētu dafniju smaržu.

Todien viņš ievēroja, ka pie veikala tuvākās sienas piestiprināts krāsains fotoattēls — lec saule, priekšplānā no ūdens paceļas pilu bars, pa kreisi — uz kopējā fona — sausu zāļu biezoknis. Paraudzījās uz akvāriju kaktā pie ieejas «putnu zālē» un pamanīja milzīgas zilas acis, kas uzmanīgi vērās viņā. Trofimovs apjuka, iebāza rokas kabatās un ieraudzīja zivs asti.

Viņa piepeldēja tuvāk stiklam, pamāja ar gleznajām, baltajām rokām un atglauda, garos, za(os matus no ieapaļās, mīlīgās sejas. Iebiedēto hupiju bariņš iemetās augu biezoknī akvārija stūrī. Ar zibenīgu kustību viņa saķēra dūrītē prāvu zivi un iebāza to mutē. Pēc tam, plunkšķinot ūdeni, apsēdās uz akvārija malas. Trofimovs ieraudzīja marmorbaltu ķermeni, maigās rokas un neaizsegtas lieliskas krūtis. Graciozi pagrozījusi plecu, viņa izpūta sidrabainus gaisa burbulīšus, un Trofimovs nopūtās: «Tieši kā izvirpota!»

Читать дальше →