Nezinīša un viņa draugu piedzīvojumi

Начало книги

Kādā pasaku pilsētā dzīvoja knēveļi. Par knēveļiem viņus sauca tāpēc, ka tie bija ļoti maziņi. Katrs knēvelis bija pamaza gurķa lielumā. Viņu pilsētā izskatījās ļoti skaisti. Ap katru māju auga puķes: mārpuķītes, kumelītes, pienenes. Tur pat ielas bija iedēvētas puķu vārdos: Pulkstenīšu iela, Kumelīšu gatve, Ru­dzupuķu bulvāris. Bet pašu pilsētu sauca par Ziedu pilsētu. Tā atradās strauta malā. Šo strautu knēveļi sauca par Gurķupi, tāpēc ka strauta krastos auga daudz gurķu.

Viņpus upes plētās mežs. Knēveļi lieca no bērza tāss laivi­ņas, īrās pāri upei un gāja uz mežu ogot, sēņot, riekstot. Ogas

lasīt bija grūts darbs, jo knēveļi taču bija mazītiņi, bet pēc riek­stiem jau nu no tiesas nācās rāpties augstajos krūmos un tur­klāt stiept līdzi zāģi. Neviens knēvelis nebūtu varējis riekstu noraut ar rokām — tie bija griežami ar zāģi. Ari sēnes grieza ar zāģi. Nogriež sēni pie pašas saknes, tad sazāģē gabalos un pa gabaliņam stiepj mājās.

Читать дальше →