Kaķis maisā

Начало книги

Es kritiski novērtēju paveikto - gandrīz stundu ilgās mocibas bija atmaksājušās. Manas kājas bija gludas kā spoguļa virsma, ja nu vienīgi nedaudz apsārtušas. Katrā ziņā tas bija krietni vien labāk par tiem mūžamežiem, kas vēl nesen klāja ādu.

Vēl tikai duša, fēns, kosmētika, un būšu gatava šīvakara randiņam ar Žoržu.

Ar laika izjūtu man viss kārtībā, tāpēc skaistumkopšanas procedūrām atvēlēju pietiekami ilgu laiku, lai tagad nesāktu krist panikā. Turklāt - nav jau viņš nekāda lidmašīna, bez manis neaizlidos - pagaidīs.

Tomēr jauneklis izrādījās nepacietīgāks, nekā biju iedomājusies. Tikko biju uzputojusi jauku, baltu ķiveri sev uz galvas, kad sasodītā mobilās saziņas ierīce sāka lēkāt pa stikla plauktu virs izlietnes. Skaņas signālu pavadošā telefona vibrācija virzīja to pretī neizbēgamajam kritienam no vismaz pusotra metra augstuma. Ņemot vērā ierīces cienījamo vecumu, tas varēja beigties letāli. Izgrūdu īsteni senlatviskus lamuvārdus un, ieņēmusi akrobātes cienīgu pozu, centos izglābt seno draugu no bojāejas, turklāt neizkāpjot no duškabīnes. Lai arī joga un manas jaunās super-spējas bija ievērojami palielinājušas lokanības faktoru, tomēr līdz glābšanas misijas veiksmīgam noslēgumam

Читать дальше →