Kaķa lāsts

Начало книги

-     Tad tu nāksi uz manu pasākumu? Filips pārspīlēti izmocītā balsī uzdeva jautājumu, uz kuru jau neskaitāmas reizes šīs sarunas laikā biju atbildējusi apstiprinoši. Es nevarēju saprast, kas viņam liek domāt pretējo.

-Jā, jā un vēlreiz jā! Es jau teicu, izskatīšu suņu barības maketu, ieskriešu mājās pārģērbties un būšu klāt kā likts! Centos izklausīties viegli un nepiespiesti, klusībā pie sevis pateikdamās, ka manam datoram tomēr nav tīkla kameras un Skype nevar pārraidīt manu sejas izteiksmi, kas šobrīd atgādināja ļoti privātus mirkļus zobārsta kabinetā.

-     Protams, ja vien Viktorija Pētera meita neliks man aizkavēties ilgāk… Šo piebildu jau ne tik pārliecinoši un ievērojami klusāk. Ja vēlāk kādam ienāktu prātā pajautāt es tiku brīdinājusi par tādu iespējamību.

-     Tava Vika ieradās šeit jau pirms pusstundas. Viņa vēlas pārmīt dažus vārdus ar manu priekšniecību. Filipa balsī ieskanējās aukstas, metāliskas notis. Es nosarku mani tikko pieķēra melos. Paldies tiem augstākajiem spē­kiem, kas sabojāja manu tīkla kameru pagājušā nedēļā! Ar to es domāju firmas juristu. Viņš bija gandrīz divus metrus garš, tātad augstāks. Un kameru sabojāja pavisam nejauši dusmās metot to pret sienu. Redziet, es esot noslēgusi kaut kādu muļķīgu līgumu, neiekļaujot vēl kaut kādu muļķīgu punktu par vēl kaut kādām citām muļķībām. Saruna bija ilga, bet viss, ko spēju no tās atcerēties, bija bla… bla… bla…

Читать дальше →