Malvilas pils

Начало книги

Augstākajā pedagoģiskajā skolā mums bija pasnie­dzējs, kurš kvēli jūsmoja par Prusta aprakstītajiem Madlēnas medus pīrādziņiem. Viņa aizrautības pasku­bināts, es ar apbrīnu izstudēju šo slaveno tekstu. Taču apritēja gadi, un tagad man aizraušanās ar smalkMaiznieku izstrādājumiem jau šķiet krietni vien samākslota. O, es zinu ļoti labi, ka garšas sajūta vai izdzirdēta melodija ar skaudru asumu spēj saukt at­miņā kādu pārdzīvotu mirkli. Taču tikai uz īsu brīdi. Acumirklīgs uzplaiksnījums, tad priekškars atkal no­laižas un no jauna uzkundzējas tirāniskā tagadne. Cik gan tas būtu jauki, ja smaržīgā uzlievē atmiekšķēts pī­rādziņš patiesi spētu atdzīvināt pagājību.

Es atcerējos Prusta medus pīrādziņus tāpēc, ka pirms dažām dienām kādas atvilktnes dibenā atradu |oti, ]oti vecu tabakas paciņu, kura droši vien bija piederējusi tēvocim. Es to atdevu Kolēnam. Gluži ne­prātīgs aiz prieka, ka pēc tik ilgiem gadiem atkal ticis pie savas iemīļotās indes, viņš piebāž pīpi un to aiz­smēķē. Es nolūkojos viņa izrīcībā, un līdz ar pirma­jiem dūmu mutuļiem, ko ieelpoju, manu acu priekšā uznirst tēvocis un agrāko dienu pasaule. Man pat elpa aizcirtās. Taču, kā jau es tiku sacījis, tas bija tikai uz īsu brīdi.

Читать дальше →