Pēdējā cīņa

Начало книги

Nārnijas pēdējās dienās tālu uz rietumiem aiz Laternas klajuma un pavisam tuvu lielajam ūdenskritumam dzīvoja kāds pērtiķis. Viņš bija tik vecs, ka neviens nespēja atcerēties, kad viņš apme­ties šajā novadā. Viņš bija izdomā visbagātākais, izskatā vispretīgākais un visgrumbainākais pērtiķis, kādu vien var iedomāties. Viņam piederēja mazs, ar lapām apjumts koka namiņš. Tas atradās liela koka žuburā. Pērtiķi sauca par Viltnieku. Šajā meža daļā mita samērā maz Runājošo dzīvnieku, cilvēkvei­dīgo punduru un vispār jelkādas dzīvas radības, tomēr Viltniekam bija draugs un kaimiņš, proti, ēzelis, ko sauca par Āmurgalvu. Vismaz abi apgal­voja, ka esot draugi. Tomēr, vērojot viņu dzīves ritumu, varēja domāt, ka Āmurgalva drīzāk ir Viltnieka kalps, nevis draugs. Kad viņi kopā devās uz upi, Viltnieks piepildīja lielos ādas maisus ar ūdeni, taču atpakaļ tos stiepa Āmurgalva. Kad viņiem kaut ko ievajadzējās pilsētiņās, kas atradās lejāk upes krastā, tad, pārmetis grozus pār muguru,

Читать дальше →