Pavasaris

Начало книги

Kad Arnis ar tēvu ieradās skolā, stundas jau bija sākušās. Sko­lotājs iesauca abus savā istabā, patērzēja brītiņu, piekodināja Arnim būt čaklam un kārtīgam un nosēdināja solā blakus kā­dam zēnam ar gariem matiem. Tad skolotājs uzdeva viņam kaut ko norakstīt no grāmatas, un Arnim vairs neatlika laika domāt par ko citu. Viņš paņēma tāfelīti un sāka rakstīt. Arnis paguva uzrakstīt tikai pāris vārdu, te pēkšņi garmatainais zēns pieliecās viņam pie auss un čukstēja:

—   Ko skolotājs teica, kad bijāt viņa istabā?

Arnis zināja, ka stundā nedrīkst sarunāties, tāpēc viņš vispirms bailīgi pašķielēja uz skolotāju un tikai pēc tam atbildēja:

—   Ak, neko . ..

Svešo zēnu šāda atbilde neapmierināja. Tas nolika grifeli, izšņauca degunu un turpināja iztaujāt:

—   Vai skolotājs neteica, ka skolā nedrīkst lasīt indi­āņu stāstus?

—   Nē, neteica.

—   A, bet mani gan brīdināja. Man bija līdzi vesela kaudze grāmatu. Tagad tās ieslēgtas skapī. Vai tu esi lasījis par Amerikas džungļiem? Tas tik bija vīrs: viens pats cīnījās pret divpadsmit sarkanādainajiem. Jā …

Читать дальше →