Budistu klostera noslēpums

Начало книги

Litanga ir draudzīgs, pussabrucis klosteris netālu 110 Timpu. Tas atrodas uz mēreni stāva paugura, kaut gan apzīmējums "mērens" par tādu atzīstams tikai Āzijas apstākļos. Paugura augstums ir krietni pusotra tūkstoša metru, no kalna gala un klostera paveras brīnišķa apkārtējo kalnu un ieleju ainava. Kalna pakājē iepleties ciems ar tibetiešu tipa plakanjumtu mājiņām, gar to tek mazs strauts, bezvēja mēnesnīcas vakaros līdz pat klosterim skan puišeļu - jaku dzinēju dziesmas.

Apkārtne draudzīga, mūku manieres tīkamas, un es Litangā būtu juties itin labi, ja nebūtu čostimpas. Taču viņš bija un darīja visu, lai mazinātu manu lab­sajūtu, ko radīja jau ganu dziesmas vien.

Litangā ieradies, es īsu brīdi biju pārliecināts, ka esmu laimīgākais cilvēks pasaulē. Romantisks klosteris, svaigs gaiss, klusums un gleznaina apkārtne, kuru dievi radījuši tālab, lai rietumu pasaules kņadā pārguris ceļinieks noautu kājas, uzģērbtu lamas apmetni un aizmirstu visu, kas viņu saista pie aizjūras. Saberzēju plaukstas un jau iepriekš jutu degunā seno notaukoto dārgumglabā- tāju grāmatu smaržu. It īpaši Dižā Atbrīvotāja Tharpačenpo, kura dēļ biju at­braucis uz Litangu. Indijā, Daramsalā, Dalailamas rezidencē no ceļojoša mūka biju dzirdējis, ka Litangā glabajoties kāds nesen atklāts rokraksts, kas ievēro­jami atšķiroties no jau zināmajiem. Vairāk man nevajadzēja, ņēmu kājas pār pleciem, braucu uz Timpu, sameklēju Jondonu, kurš, par laimi, tur uzturējās, un viņš mani iekārtoja rinpočes Ņemdena klosterī.

Читать дальше →