Uzticība

Начало книги

Ievilka galus, un «Seattle Nr. 4» lēni atgāja no krasta. Kuģa klāji bija stāvbāzām pilni ar kravu un bagāžu, uz tiem raibu raibā pūlī ņudzinājās indiāņi, suņi, suņu dzinēji, tirgotāji un zelta meklētāji, kas atgriezās mājup. Laba daļa Dausonas iedzīvotāju bija nostājušies rindā krastā, lai pavadītu aizbraucējus. Kad kāpnes bija ievilktas un tvaikonis iegriezts kuģu ceļā, no atvadu saucieniem sāka krist ciet ausis. Pēdējā brīdī visi atcerējās, ka nav pateikuši kaut ko svarīgu, un sāka kliegt, lai viņus varētu sadzirdēt otrpus ūdens joslas, kas kļuva platāka un platāka. Lūiss Bondels, ar vienu roku virpinā- dams savas rudās ūsas, bet ar otru gļēvi mādams krastā palikušajiem draugiem, pēkšņi atcerējās kaut ko un metās pie treliņiem.

— Ē, Fred! — viņš ieaurojās. — E, Fred!

Par Fredu nosauktais ar pleciem izlauzās cauri pūlim un mēģināja saklausīt, ko grib pavēstīt Lūiss Bondels. Tas no kliegšanas jau kļuva sarkans, taču vārdi tik un tā nebija sadzirdami. Ūdens josla starp tvaikoni un krastu pa to laiku pletās arviert platāka.

Читать дальше →