Džona Harneda trakums

Начало книги

Tas, ko es pastāstīšu, ir patiess atgadījums. Tas notika vēršu cīņu laikā Kito. Es sēdēju ložā kopā ar Džonu Har- nedu, Mariju Valensuelu un Luisu Servaljosu. Es redzēju, kā tas notika, redzēju no sākuma līdz beigām.

Braucu ar tvaikoni «Ekvadora» no Panamas uz Gvaja- kilu. Marija Valensuela ir mana māsīca. Es pazīstu viņu kopš mazotnes. Viņa ir ļoti skaista. Esmu spānietis, tiesa, no Ekvadoras, bet mans ciltstēvs ir Pedro Patino, viens no Pizaro kapteiņiem. Tie bija drosmīgi vīri! Varoņi! Vai Pizaro neveda trīssimt piecdesmit spāņu kavaljero un četrus tūkstošus indiāņu iekšā tālajos Kordiljeros meklēt dārgumus? Un vai visi šie četri tūkstoši indiāņu un trīs­simt drosmīgo kavaljero neaizgāja bojā šajos veltīgajos meklējumos? Bet Pedro Patino palika dzīvs. Ar viņu arī sākās Patino dzimta. Tiesa, esmu dzimis Ekvadorā, bet manās dzīslās rit spāņu asinis. Es esmu Manvels Hesus Patino. Man pieder daudz hasiendu un desmittūkstoš in­diāņu vergu, lai gan pēc likuma viņi ir brīvi cilvēki, kas strādā uz brīva līguma pamata. Likums ir viena jocīga lieta. Mēs, ekvadorieši," smejamies par to. Tas ir mūsu likums. Mēs esam radījuši to paši sev. Es esmu Manvels Hesus Patino. Iegaumējiet šo vārdu. Vienā jaukā dienā to ierakstīs vēsturē. Ekvadorā notiek apvērsumi. Mēs tos sau­cam par vēlēšanām. Vai tas nav labs joks? Jūs to, liekas, saucat par vārdu spēli?

Читать дальше →