Latvijas un Eiropas viduslaiku tiesību vēsturē sastopamie jēdzieni un to skaidrojumi

Начало книги

Bruņinieks - (vāciski - der Rittef). Sākotnēji bruņinieki Franku valstī par savu karadienestu smagajā kavalērijā saņēma atalgojumā no karaļa domēnēm lēni uz mūžu. Bruņinieki varēja būt arī nedižciltīgi. Ar laiku bruņinieku tituls kļūst mantojams, dēls tēva lēni saņem caur investitūru. Ja bruņinieks (piem. jaunākais dēls) ar titulu bija bez zemes, viņš varēja kļūt par ceļojošu bruņinieku - karotāju.

1.Krusta karu laikā radās bruņinieku ordeņi karam ar neticīgajiem. Iestājoties ordenī, bruņinieki deva šķīstības, uzticības un nabadzības zvērestu. Ordeņiem bija savi statūti un pārvaldes sistēma.

Latvijā 1202. gadā nodibinājās Zobenbrāļu ordenis. 1237. gadā Zobenbrāļu ordeni inkorporēja Vācu ordenī, izveidojot Vācu ordeņa Livonijas atzarojumu - Livonijas ordeni.

Bruņniecība kā kārta pastāv līdz 20. gs. sākumam.

Bulla - Apaļš metāla (svina, sudraba, zelta) zīmogs vai tā kapsula, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, galvenokārt Romas pāvestu, aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm, vēlāk par bullām sauca arī pašus ar bullām apstiprinātos aktus un vēlējumus. Svarīgākos aktus, kam tika pievienoti zelta zīmogi sauca par Zelta bullām.

Читать дальше →