Monika un Dimantu Ciltstēvs

Начало книги

Kāda siltā maija pecpusdiena Monika sedeja sava istabā pie atvērta loga un noraudzījās, kā vieglais vējiņš šūpo mājas priekšā augošās liepas zarus.

Smaržoja pēc pavasara.

Lejā pa ielu šaudījās automašīnas, bet no ceturtā stāva loga varēja redzēt tikai koši zaļo koku lapotni un zilās debesis, kas vidēja tai cauri. Kādā zarā, kas bija vistuvāk logam, šūpojās divi mazi kristāla putniņi un klusām šķindēja. Putniņi bija Meža Večas dāvana, un ikreiz, kad Monika dzirdēja šķindoņu, viņa atcerējās par neparastajiem notikumiem Mežā.

Kopš Monikas atgriešanās no Meža bija pagājuši septiņi mē­neši…

Toreiz, rudeni, viņa bija atklājusi, ka pa vannas caurumu var nokļūt pavisam citā pasaulē, ko sauca par Mežu. Un šajā Mežā viņa kopa ar trim citiem bērniem bija pavadījusi pusgadu, cenšoties atrast vecmāmiņas, kuras Klinšu krāvumos bija ievili­nājuši neparasti un baismīgi radījumi — aluķēmi. Mežā viņa bija iepazinusies ar Meža Veču, Mežsargu, mežaļaudīm un daudzām savādām un bieži vien ārkārtīgi bīstamām radībām…

Читать дальше →