Diena kā sieviete

Начало книги

Pamostos dienas priekšnojautās. Diena vēl nav sāku­sies, tā tikai pēc brīža pieteiks savu uznākšanu ar ma­jestātiskām gaismas svēdrām visgarām apvārsnim. Un, ja katra krāsu nianse atbilstu zināmai notij gammā, debesu jumā ieskanētos varens rīta krešendo.

Pieeju pie loga un sveicu šo vienu no varenākajām dabas parādībām, kas mums tik ikdienišķa un pierasta, ka par to vairs nebrīnāmies.

Man ienāk prātā, ka dienas dzimšanai ir līdzība ar cilvēka dzimšanu. Mēs arī nevienam nejautājam, vai drīk­stam uzrasties. Pienāk īstais bridis, atskan jaunas dzī­vības pieteikuma uvertīra, zīdaiņa kliedziens, un esam klāt. Ko nesīs diena, kāds būs mūsu liktenis, šo neno­vēršamo nejaušību sabiedrotais, tobrīd vēl nav zināms.

Kopš gadi aizsteigušies garām veselai rindai manu dzimšanas dienu, mostos aizvien agrāk. Kā nojauzdams, ka dāvāto saullēktu vietā reiz būs tikai bezgalīga tumsa. Daba kā samaksu par dzīvību pieprasa nāvi.

Читать дальше →