Divas sfinkas

Начало книги

Vienā no Memfisas kvartāliem, tālu projām no senās galvaspilsētas pārapdzīvotā centra, liela dārza ieskauts, slējās skaists nams. Tas bija uzcelts pašā Nīlas krastā uz mākslīga paugura, no kura pavērās krāšņs skats uz pretējo krastu un kuģu izraibināto upi. No terases, ko ieskāva margas, bija redzams «Baltais cietoksnis», kas pacēlās pāri pilsētai, — tā dievnami, pilis un obeliski rietošās saules staros laistījās zeltā un purpurā.

Aiz mājas, blakus dārzam, atradās liels palmu un vīģeskoku ieskauts pagalms, kas acīmredzot tika izmantots kā tēlnieka darbnīca. Par to liecināja visapkārt izmētātie granīta, māla un bazalta bluķi, sasistās statujas un daži jau pabeigti darbi, kas bija novietoti zem nojumes. Pagalma vidū uz augstiem melna bazalta pjedestāliem atradās divas sfmksas, bet to priekšā uz saliekamās taburetes sēdēja pats mākslinieks, kas acīmredzot tikko bija pabeidzis savu darbu.

Tas bija vēl jauns cilvēks — viņam varēja būt gadu trīsdesmit. Spilgts ēģiptieša tips — slaids, kalsnējs. Viņa bronzas krāsas seja ar lielajām melnajām, samtainajām acīm, smalkajiem pareizajiem vaibstiem un biezajām, gandrīz kopā saaugušajām uzacīm izstaroja enerģiju; mazā, skaisti veidotā mute ar tikko jaušami nolaistajiem lūpu kaktiņiem radīja mazliet pašapzinīgu izteiksmi, bet viegli uzkumpušā deguna platās, kustīgās nāsis liecināja par dedzīgu, kaislīgu raksturu.

Читать дальше →