Japānas nogrimšana

Начало книги

Tokijas stacijas uzgaidāmajās telpās pie izejas uz Jaesu, kā vienmēr, drūzmējās ļaužu pūlis. Vairākās vietās darbojās gaisa kondicionētāji, kuru uzdevums bija atvēsināt zāli, tomēr tie nespēja izkliedēt svelmi, kas plūstin plūda no sasvīdušajiem braucējiem — jauniešiem, kas posās uz jūru vai kalniem, un svētceļo- tājiem, kuri mirušo piemiņas dienas priekšvakarā steidzās uz savām dzimtajām mājām.

Noslaucījis ar delnu no pazodes sviedru lāses, Ono- dera Tosio saviebās un apskatījās apkārt.

Lietus periodā, jūnijā un jūlija sākumā, bija bijis tikpat auksts kā martā, un laika biroja prognozes vasaru bija paredzējušas vēsu. Bet, lietum rimstoties, pēkšņi iestājās šausmīgs karstums, un nu jau dienām ilgi termometri rādīja pāri trīsdesmit pieciem grādiem. Tokijā un Osakā cilvēki tveices dēļ slimoja un dažs labs pat aizgāja uz viņpasauli. Pie tam ūdens trūkums vasaras mēnešos vēl arvien bija neatrisināta problēma.

Читать дальше →