Zaļās rotas

Начало книги

Verandā, iekārtojies šūpuļkrēslā, Freds pārlūkoja avīzes.

— Fred! — Virs žoga, kas šķīra kaimiņu zemesgabalus, parādījās Dika galva. — Fred, vai tu esi mājā? "^Uzrunātais piecēlās no šūpuļkrēsla un ^^ļija ar roku.

Ienāc pie manis, Fred! Es tev kaut parādīšu.

Freds nometa avīzes uz krēsla un, nogājis pa pakāpieniem, devās pie vārtiņiem.

Sagaidījis Fredu, Diks ieveda-viņu dārzā, kur, pēdējo reizi krampjaini noraustījusies, pie lapenes izstiepās Linda, Dika aitu suns.

— Nabaga Linda! Kā tas gadījās?

Diks noliecās un saudzīgi pagrieza Lindas galvu.

— Paskaties.

Pietupies Freds ieraudzīja nelielu zariņu, kas bija pieķēries sunim pie deguna. Freds pastiepa roku bet Diks to atturēja.

— Neaiztiec! Rādās, ka tas ir indīgs … Vai tu neko neesi dzirdējis par tādiem gadījumiem?

Freds papurināja galvu un izslējās. Diks bēdīgi nopūtās.

— Kas tas bija par suni… Mēs bijām tā pieraduši pie viņa… Ir nu gan zariņš … Bet no kurienes tas radies? Manā dārzā nekā tāda nav… Ek, Linda, Linda … Zini paliec te, kamēr aizeju pēc maisa.

Читать дальше →