Jaunie mērnieku laiki

Начало книги

 — Lai nu kā, lai nu kā! Ak tu Dieviņ, ak tu Dieviņ! Nu jel reiz tā savu mūžu gaidītā taisnība nāks! Cik man netaisnība nepatīk, to gan neviens cilvēks nevar zināt. Cik es neesmu ap tiesām skraidījusi, lai taisnībai tiek virsroka pie manas lietas, bet velti, kā velti! Visur bagātība priekšā, tai vienumēr pārsvars. Un nu pēdīgi viņa, šī ilgi gaidītā taisnība, klāt! Nu tai bagātības netaisnībai reiz gala dienas atnākušas. Še nu, Brenc, izlabo manu pulksteņu. Viņš bieži stājas. Dažreiz sit daudz, dažreiz nemaz un paliek pakaļ. Tad nu, jā, tad nu mums, tiem nabagiem, arī vieglu dienu laiks tuvu! Nu bagātie varēs savu reizi agri celties un dubļus brist! Ko tu, Brenc, saki? Vai tu nepriecājies līdza?

Mehāniķis Brencis Linums, kuram darba istaba bij pilna gan šujmašīnu, gan piena separatoru, gan velosipēdu un sienas apkārstītas pulksteņiem, kas tikšēja un sita, paņēma mierīgi no dedzīgi runājošās Dārtas Steņģes drēbē sasietu sienas pulksteņu, izraisīja to un, viņa iekšieni aplūkodams, atbildēja:

Читать дальше →